Kas meklē, tas atrod...

"Piebalgas mēle" skan pie Jāņa un Veltas. Ja Jānis nebūtu bērnībā lādējis vagonus, tad nezinātu, kur ir Jaunpiebalgas īstais centrs. Taču auga pie stacijas un ātri sarada gan ar Rīgā cepto maizīti (un rindām pēc tās), gan jautriem bufetes viesiem un sareibušiem miličiem. Vai Tu arī zini, kur Jaunpiebalgā bija Pufaikciems? Vai zini, kāpēc latvieši īpaši cienīja Berklava šnabi? Skaties, klausies, dzīvo līdzi.

Ir uzdevums atrast īstus piebaldzēnus. Tādus, kuri iet cilvēkos ne amata spiesti, bet pēc aicinājuma. Tādus, kuri ir darbīgi, sīksti un apņēmīgi. Tādus, kuri veidojuši Piebalgas dzīvi un kurus zina visi, kam dzīvošana te. Uzdevums nav viegls, jo pašai zināmie lielākoties ir iebraucēji. Daži, kuri pēc uzvedības tā kā būtu īstie, te ieradušies jaunībā, ieprecējušies. Jāsāk domāt, kurā brīdī tad cilvēks kļūst par īstu piebaldzēnu.