Vērtīgs atgādinājums par vērtībām mums līdzās! 😊

Šim ķērpim jeb lihenizētai askusēnei raksturīgs balti pelēcīgs krevveida laponis ar izteiksmīgām melnām sorālijām, kuras nodrošina ķērpja veģetatīvo jeb bezdzimumvairošanos. Šis ir viens no retajiem nagliņķērpjiem (calicioid fungi), kuriem raksturīga šāda izplatīšanās stratēģija.

Izšķirošu ieguldījumu sugas identifikācijā sniedza Tartu Universitātes lihenoloģes Ave Suija un Ede Oja.

Ņemot vērā sugas reproduktīvo stratēģiju un faktu, ka apotēcijus veido reti, bez molekulāro metožu pielietošanas sugas identitāte nav apstiprināma.

Sugas dabiskie substrāti ir sausa, saules apspīdēta skujkoku koksne, tomēr mūsdienu Eiropas ainavā vairums atradņu ir saistītas ar cilvēka radītām senām koka ēkām un ilglaicīgiem žogu mietiem. Baltijas valstīs reģistrētas tikai dažas atradnes, tostarp uz Igaunijas dižākā koka un kulta pieminekļa – Tamme-Lauri ozola ar apkārtmēru 8m un 45cm.

Piebalgas kultūrtelpā cieši jo cieši savijušās cilvēka veidotās kultūrvēstures vērtības ar retu sugu eksistenci. Tās ir kļuvušas teju neatraujamas viena no otras.

Vērtību šķautnes nevienmēr sevi atklāj skaļi un pompozi, bet gan klusi, neuzkrītoši un pieticīgi.

Pētniecības gaitas šo faktu ir konsekventi pierādījušas, tomēr, lai atbalsotu un uzsvērtu ne pēdējo reizi vien, seko nesenā pieredze.

Piebalgas pakalnu plašumos, 240 m. v. j. l. , jau teju gadsimtu ir atrodama mājvieta ar poētisku nosaukumu - Saules Vārti. Uz senas klētiņas šeit savai esībai par labvēlīgu ir atzinusi Baltijas mērogā patiesi unikāla būtne. Iepazīstieties - Kvēpu akolija! Krevveida ķērpis ar izteiksmīgiem melniem apotēcijiem!

Kādēļ akolija ir tik īpaša? Svaigajā Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumā par konkrēto sugu atrodamas šādas rindas: „Izplatība: Latvijā konstatēta tikai vienreiz – 1991. gadā Ziemeļlatvijā, Mazsalacas apkārtnē.”

Varētu noprast, ka 35 gadu laikā neviens šo ekskluzīvo sugu valsts teritorijā nebūtu konstatējis, tomēr datubāzēs ir divi ziņojumi no Kurzemes dižkokiem,…

Skaista filma, ziņa un foto -

"Vidzemes ceriņi " izglābj filmēšanu!

Tieši tā notika pagājušajā vasarā, kad paviljonā tika filmēts filozofes Mildas Palēvičas dzīves stāsts. Tas balstās uz viņas dienasgrāmatām, tajās un scenārijā ir ceriņi, bet Rīgā, Dobelē un citviet tie jau noziedējuši.

Režisore Kristīne Želve neatlaižas, māksliniece Ieva Stūre nepadodas un skaisto rekvizītus atrod Piebalgā.

Uģis Pīrs atsūta tik s

Sveiciens Piebaldzēniem!

Aicinu jūs uz grāmatas “Dumpīgā Helga” izstādi Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā.

Kāpēc tieši Jaunpiebalgā? Tāpēc, ka es – grāmatas autore un ilustratore Terēze Talita Rozenblate – bērnībā dzīvoju Piebalgā, un tieši Jaunpiebalgas bibliotēkā radās mana patika pret komiksiem.

Pēc daudziem gadiem esmu radījusi savu komiksu grāmatu, ar kuru vēlos dalīties ar jums. Izstādē būs iespēja iepazīties ar grāmatas tapšanas procesu, kā arī radoši darboties.