Pieskaitīšana

Vivita publiski vispirms uzmirdzēja kā mamma, kas raksta blogu. Tā kā bērnu gaitas saistījās ar pārcelšanos uz dzīvi laukos, tad rakstāmais pavērsās plašāk – “piebalgaspuse” kļuva par krāšņu un aizraujošu dzīves dokumentāciju, kur lielie, skaļie notikumi mijas ar ikdienas priekiem, darbs ar sportiskām un muzikālām lustēm, pārdomas ar praktisko.

Jānis Mājenieks jeb Slēģu Jānis piedzima kā Jānis Dzintars Pikurs 1940.gada maijā “Slēģa Skanuļu” mājās Jaunpiebalgas Lielmežā. Desmit gadu vecumā nokļuvis Rīgā, 50 gadus gaidīja atgriešanos Piebalgā. 2000.gadā pārcēlās vispirms uz Skanuļiem, bet kopš 2004. gada ar ģimeni dzīvo “Grāvniekos” pie Viņķu kalna. Spēlē teātri, raksta dzeju, pēta dzimtu vēsturi, glabā nacionālo partizānu piemiņu un ir neviltots Latvijas un Piebalgas patriots.

Oskars un Anna Rozenblati apzināti izvēlējušies dzīvot laukos, lai viņu trīs bērniem būtu īsta bērnība. Viņi ir mākslinieki sirdī un brīvi garā, tāpēc ar prieku jau 12 gadus saimnieko viņiem uzticētā Piebalgas viensētā – “Mazķūģos” pie Paupiem. Ģimenei tuva gan amatniecība, gan muzicēšana, tāpēc visi pieci ir sastopami tajos pasākumos, kas notiek pa īstam – ar kaltiem, adatām, ģitāru, zāģi, citiem mūzikas un darba instrumentiem.

Pat, ja nebūtu Skrāģu kroga un “Baņutas” muzeja Zosēnu pusē, režisora Gunta Gailīša piederību klasiskajam piebaldzēna tēlam varētu atpazīt pēc aizrautīgās dižrunāšanas, pozitīvā avantūrisma un tiekšanās pēc gara gaismas, kam pakļaujami visi tuvākajā un tālākajā apkārtnē. Ar baltu kreklu viņš darīs arī melnos darbus un neizlaidīs caur sētsvidu nevienu, ar ko var parunāt.

Dāvis, Arta un Hugo ir atraduši veidu, kā apvienot dzīvi Latvijas laukos un izbraukumus tālu pasaulē. Senās Sila Magonas viņi pārsaukuši par Saules Magonām un dod šai Piebalgas sētai jaunu dzīvi.

Dizainere Inita Rudzīte trīs gados strauji iedzīvojusies Piebalgā, kur “katrā pakalnā virmo radošums.” Viņai tas izpaužas gan praktiskā keramikā un augu apdrukas audumos, gan spilgtās rotas lietās, kas veltītas Latvijas dižgariem. Arī citās nodarbēs, ko var nosaukt par radošuma eksploziju.

Ziemas pasaka ar Gaujas rūķiem met daudzus tiltus – pāri upei, cauri gadsimtiem, uz sirdīm. Joki un ampelēšanās te sakņojas senās biedrošanās tradīcijās, kas zemnieku saimniecību Lielkrūzes ceļ latviskā mantojuma godā, slavējot gan piebaldzēnu tuvību dabai, gan īpašo radošumu