Piebalgas kultūrtelpa nebeidz pārsteigt!
Piebalgas kultūrtelpā cieši jo cieši savijušās cilvēka veidotās kultūrvēstures vērtības ar retu sugu eksistenci. Tās ir kļuvušas teju neatraujamas viena no otras.
Vērtību šķautnes nevienmēr sevi atklāj skaļi un pompozi, bet gan klusi, neuzkrītoši un pieticīgi.
Pētniecības gaitas šo faktu ir konsekventi pierādījušas, tomēr, lai atbalsotu un uzsvērtu ne pēdējo reizi vien, seko nesenā pieredze.
Piebalgas pakalnu plašumos, 240 m. v. j. l. , jau teju gadsimtu ir atrodama mājvieta ar poētisku nosaukumu - Saules Vārti. Uz senas klētiņas šeit savai esībai par labvēlīgu ir atzinusi Baltijas mērogā patiesi unikāla būtne. Iepazīstieties - Kvēpu akolija! Krevveida ķērpis ar izteiksmīgiem melniem apotēcijiem!
Kādēļ akolija ir tik īpaša? Svaigajā Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumā par konkrēto sugu atrodamas šādas rindas: „Izplatība: Latvijā konstatēta tikai vienreiz – 1991. gadā Ziemeļlatvijā, Mazsalacas apkārtnē.”
Varētu noprast, ka 35 gadu laikā neviens šo ekskluzīvo sugu valsts teritorijā nebūtu konstatējis, tomēr datubāzēs ir divi ziņojumi no Kurzemes dižkokiem, uz kuriem ķērpis ir ticis atrasts. Īpašs notikums šeit ir tuvā klātesamība un līdzāspastāvēšana ar cilvēka mītni, kas norāda uz labvēlīgo vides stāvokli. Baltijas valstīs šis ir pirmreizējs gadījums, tomēr, piemēram, Zviedrijā tas ir samērā ierasts fenomens.
Ir vērts apzināties un būt pateicīgiem, ka šādas vērtības ir mums līdzās līdz pat šai dienai. Īpaša pietāte un rūpju izrādīšana būtu sagaidāma no ēkas aprūpētāja puses, lai sekmētu turpmāku saglabāšanos. Informācija par īpašajām vērtībām ir tikusi nodota.
Lai gaiši un zaļi! 💚
Foto: Raivo Ivulāns; Renāte Kaupuža.
