Talka Nr2. – Koku stādīšana "Saules Magonās"
- Elvita Ruka
- 2025. g. 1. aug.
- Lasīts 1 min
Updated: 20. apr.
Mazi kociņi, maza izmēra, bet ņipri talcinieki, lietus, kas atkāpies darboties gribas un optimisma priekšā, azarts, joki un vēlējumi nākotnei. Prieks būt kopā ar jēgu un skatu nākotnē.
Šīm “Magonām” ir ļoti laimējies – tās tikušas pie jauna nosaukuma ar “Sauli” sākumā un jauniem saimniekiem, kas te ir uz palikšanu. Mazais Hugo gaida brālīti, un tas ir īstais iemesls, lai talcinieki stādītu kokus – būs kas sagaida tos izaugam! Arī talcinieku rindas kuplina Sonora, Nora, Marta, Māra un Pēterītis, kas kopā ar mammu Lauru senču dzimteni aplūkot ieradušies no Zemgales. Nu, ļoti lustīga un azartiska talka! Varbūt Hugo pēc daudziem gadiem to atcerēsies. Ja ne - koki augs un atgādinās, ka katru kāds ir iestādījis, katru mājvietu kāds radījis. Un kāda Artas tētim Aivaram ir balss!
"Tu būsi vēl" - tas ir par mums visiem, ja nepagursim strādāt un priecāties.
Viss turpinās paaudzēs.
Foto reportāža: Laine Lapiņa.
“Saules Magonas” talciniekus gaida ar svētku sajūtu. Viss sagatavots darbam. Jaunos vajag pieskatīt! Līga un Aivars. Uz darbu, Hugo! Kuru stādīsim pirmo? Koki nāk! Pretī apvārsnim un topošajam parkam. Ozols rok, liepa pietura stādītāju. Līga atgādina - kociņa kuplākajai pusei jābūt uz dienvidiem! Viņas liepiņas tā ir. Marta laista, jo novēl kokam "Paliec ilgāk dzīvs!" Hugo izmanto izdevību paplunčāties. Piebalgas mālam vajag klāt melnzemi un nedaudz kūdras Nora stāda dižskabārdi, ko Pēterītis atzīst par labu izvēli. Saviesīgā daļa ir tik pat svarīga kā darbs. Mums patika! Katram kociņam tiek pievienots stādītāja novēlējums. Brauciens Saules kalnā prasa stingri turēties un skaļi spiegt. Māsu prieks palēcienā. Kopbilde pēc darba - prieks par paveikto.
