Kas meklē, tas atrod...

Vienā ritmā ar dabas dvēseli un jūtot līdzi mūsu mazajiem draugiem. Kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt irbītes dziesmu laukā vai mežā? Pelēka, apaļa un gandrīz neredzama, viņa saplūst ar pērnā gada smilgām un mežacūku izrakņāto rudi mālaino zemi. Viņas rakstainie spārni atkārto tās pašas krāsas kā nupat pamodusies zeme – rūsganu mālu, pelēku granītu un sūnu zaļumu.

Piebalgas kultūrtelpu apdzīvo un par savu mītnes vietu dēvē ne tikai aktīvi, radoši un zinātkāri tautieši un līdzcilvēki, bet arī Laškrāsas zeltpore, Laiela pulverīte, Sveķu kunkulīte, Koraļļu dižadatene, Spurainā dzīparene un Dzeltenspožie zeltmilti. Šīs ir tikai dažas no būtnēm, kuras šo Latvijas apvidu ir jo īpaši iecienījušas un ar kurām ikdienā dalām savu dzīves telpu. Kādā mērā kultūrtelpas esība rosina savstarpēju kopā pastāvēšanu? Vai kulturāla dzīvošana ietver arī rū