Pat, ja nebūtu Skrāģu kroga un “Baņutas” muzeja Zosēnu pusē, režisora Gunta Gailīša piederību klasiskajam piebaldzēna tēlam varētu atpazīt pēc aizrautīgās dižrunāšanas, pozitīvā avantūrisma un tiekšanās pēc gara gaismas, kam pakļaujami visi tuvākajā un tālākajā apkārtnē. Ar baltu kreklu viņš darīs arī melnos darbus un neizlaidīs caur sētsvidu nevienu, ar ko var parunāt.

Oskars un Anna Rozenblati apzināti izvēlējušies dzīvot laukos, lai viņu trīs bērniem būtu īsta bērnība. Viņi ir mākslinieki sirdī un brīvi garā, tāpēc ar prieku jau 12 gadus saimnieko viņiem uzticētā Piebalgas viensētā – “Mazķūģos” pie Paupiem. Ģimenei tuva gan amatniecība, gan muzicēšana, tāpēc visi pieci ir sastopami tajos pasākumos, kas notiek pa īstam – ar kaltiem, adatām, ģitāru, zāģi, citiem mūzikas un darba instrumentiem.

Dāvis, Arta un Hugo ir atraduši veidu, kā apvienot dzīvi Latvijas laukos un izbraukumus tālu pasaulē. Senās Sila Magonas viņi pārsaukuši par Saules Magonām un dod šai Piebalgas sētai jaunu dzīvi.

Inita Rudzīte, meitas Emīlijas mamma, Hugo un Kaupo vecmāmiņa, ir spara pārpilna, vitāla būtne, kas saviļņo katru vietu, kur parādās. Vai ar kokli, vai ar dziesmu, vai ar cienastu pēc jaunas receptes, kam vienmēr klāt kāds stāsts un sulīgi smiekli, bet visvairāk jau ar savām daudzpusīgajām prasmēm. Viņai ļoti piestāv keramikas uguns un Piebalgas pakalnu formas, kas visam darītajam piešķir pabeigtības gludo harmoniju.