Kas meklē, tas atrod...

Vasara beidzās nesākusies, un nu sētā viltīgi iezadzies rudens. Septembra sākums, bet pēc sajūtas tiklab beigas. Vējš plucina rudenim neraksturīgi zaļo augu vasu pa labi, pa kreisi un dažbrīd pret debesīm, lietus laista slīpi no visām pusēm jau trešo dienu pēc kārtas. Dvēsele gaudo un liekas, debesis raud tai līdzi. Abas sērojam par to, ka vasara nošvirskstējusi kā sērkociņš... Ka vieglumu, sauli, netveramo laika plūdumu un radošo bezrūpību atkal nomaina rutīna un režīms.

Piebalgas kultūrtelpu apdzīvo un par savu mītnes vietu dēvē ne tikai aktīvi, radoši un zinātkāri tautieši un līdzcilvēki, bet arī Laškrāsas zeltpore, Laiela pulverīte, Sveķu kunkulīte, Koraļļu dižadatene, Spurainā dzīparene un Dzeltenspožie zeltmilti. Šīs ir tikai dažas no būtnēm, kuras šo Latvijas apvidu ir jo īpaši iecienījušas un ar kurām ikdienā dalām savu dzīves telpu. Kādā mērā kultūrtelpas esība rosina savstarpēju kopā pastāvēšanu? Vai kulturāla dzīvošana ietver arī rū