Kas meklē, tas atrod...

Ir uzdevums atrast īstus piebaldzēnus. Tādus, kuri iet cilvēkos ne amata spiesti, bet pēc aicinājuma. Tādus, kuri ir darbīgi, sīksti un apņēmīgi. Tādus, kuri veidojuši Piebalgas dzīvi un kurus zina visi, kam dzīvošana te. Uzdevums nav viegls, jo pašai zināmie lielākoties ir iebraucēji. Daži, kuri pēc uzvedības tā kā būtu īstie, te ieradušies jaunībā, ieprecējušies. Jāsāk domāt, kurā brīdī tad cilvēks kļūst par īstu piebaldzēnu.

Mazā ciemā skolotājs nav tikai skolotājs. Skolotājs ir tas cilvēks, kurš redz mūsu bērnus no rītiem, kad tie ir miegaini, satraukti vai arī, ja bērnu bērnība ir droša, laimīgi. Skolotājs pamana, kad bērns ir noguris vai apslimis. Skolotājs pazīst ģimenes, zina bērnu stiprās un vājās puses, redz viņu izaugšanu vairāku gadu garumā un bieži vien kļūst par cilvēku, pie kura bērns vēršas brīžos, kad trūkst drosmes runāt ar citiem pieaugušajiem.

Katrā ciemā ir atslēgas cilvēki. Tie, kuri to veido gan fiziski, gan garīgi. Jā, ciems ir fizisks - ar ēkām, ceļiem, takām. Un arī garīgs - ar vērtībām, kultūras kanoniem, komunikācijas manieri. Sarma ir viens no šiem atslēgas cilvēkiem. Tas nekur nav rakstīts, bet ir redzams un jūtams Piebalgas šodienā.