Radīts Piebalgā

Vienā ritmā ar dabas dvēseli un jūtot līdzi mūsu mazajiem draugiem. Kad jūs pēdējo reizi dzirdējāt irbītes dziesmu laukā vai mežā? Pelēka, apaļa un gandrīz neredzama, viņa saplūst ar pērnā gada smilgām un mežacūku izrakņāto rudi mālaino zemi. Viņas rakstainie spārni atkārto tās pašas krāsas kā nupat pamodusies zeme – rūsganu mālu, pelēku granītu un sūnu zaļumu.

"Ir grūti pateikt klusi to, kas ir sirdī, taču pateikt skaļi ir vēl grūtāk. Katram ir savs dzīves stāsts un šis ir mans," teic dziesmas teksta un mūzikas autors, izpildītājs Andis Pelšs.

Ezers ir skaistākā no apklušanām, Kad zilā novakarē abi aizejam vīgriezēs klusi kā laivas...

Fragments no topošā romāna “Vectēva balss” triloģijas pirmās daļas “Gaisā uzrautais.” Darbība risinās 20.gs. pirmajā pusē un 1945.gadā.

Fragments no topošā romāna “Vectēva balss” triloģijas pirmās daļas “Gaisā uzrautais.” Darbība risinās 20.gs. pirmajā pusē un 1945.gadā.

Trīs reiz trīs dzejoļi no Piebalgā tapušajiem dzejoļu krājumiem.