Kas meklē, tas atrod...

Rīgas kinostudijas fotogrāfs Aivars Čakste (1936) jau kādu laiciņu meklēja “aizmirstu māju laukos”, iekūlās dažādās ķezās un piedzīvojumos, līdz laime uzsmaidīja Piebalgā. Tik amizanti un neaizmirstami kā iespējams tikai padomju laikos, kas dažā labā ziņā, šķiet, nemaz nav beigušies. Kā “Tīrumseviķu” tagadējā īpašniece un, kā izrādās, iespēju nokavējusī mantiniece, atstāstīšu notikušo vārds vārdā, labojot tikai nenozīmīgas izteiksmes kļūdas.

Vivita publiski vispirms uzmirdzēja kā mamma, kas raksta blogu. Tā kā bērnu gaitas saistījās ar pārcelšanos uz dzīvi laukos, tad rakstāmais pavērsās plašāk – “piebalgaspuse” kļuva par krāšņu un aizraujošu dzīves dokumentāciju, kur lielie, skaļie notikumi mijas ar ikdienas priekiem, darbs ar sportiskām un muzikālām lustēm, pārdomas ar praktisko.

Gandrīz dienasgrāmata par atgriešanos laukos – par smagu darbu, sapņiem un to, kā soli pa solim atdzimst mājas un cilvēks pats.

Dizainere Inita Rudzīte trīs gados strauji iedzīvojusies Piebalgā, kur “katrā pakalnā virmo radošums.” Viņai tas izpaužas gan praktiskā keramikā un augu apdrukas audumos, gan spilgtās rotas lietās, kas veltītas Latvijas dižgariem. Arī citās nodarbēs, ko var nosaukt par radošuma eksploziju.